Norit darbs pie Ogres novada vides koncepcijas izstrādes

Trešdien Ogres novada domes zālē tika prezentēts Ogres vides koncepcijas izstrādes darba plāns un Zviedrijas ekspertu grupas vērtējums.
Ogres novada dome ir saņēmusi atbalstu no Norvēģijas ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds” un ar tās sniegto līdzfinansējumu ir uzsākusi apakšprojekta „Vides koncepcijas izstrāde Ogres novadam” realizāciju. Tā mērķis ir izstrādāt vides koncepciju Ogres novadam 2009. - 2019.gadam.

Vides koncepcija aptvers pēc administratīvi teritoriālās reformas paplašināto Ogres novadu, t.i., Ogres pilsētu, Ogresgala, Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Krapes, Lauberes, Meņģeles, Mazozolu un Taurupes pagastu.
Vides koncepciju izstrādē ir iesaistīti pieredzējuši un kvalificēti sadarbības partneri – Industriālās vides ekonomikas starptautiskais institūts no Lundas universitātes (Zviedrija). Partnera loma apakšprojektā ir saistīta ar kvalitatīvas koncepcijas izstrādes tapšanas procesa uzraudzību un konsultāciju sniegšanu.

Ogres novada domes perspektīvās attīstības nodaļas projektu vadītājs Edgars Pārpucis informēja: “Vides koncepcija precīzi identificēs pašreizējo situāciju un problēmas, koordinēs vides aizsardzības aktivitātes, izstrādās vides attīstības vadlīnijas un ilgtermiņa stratēģiju, lai celtu vides kvalitāti novadā.”
Trešdien darba grupa dalījās iespaidos par Latviju un Ogres pilsētu, kā arī prezentēja apkopotos rezultātus vides koncepcijas izstrādei un tās uzlabošanai.
Darba grupas sastāvā bija pieci maģistrantūras studenti un divi pasniedzēji, kas arī ir pētnieki Lundas universitātē Zviedrijā.
Sešas dienas studenti viesojās Latvijā, tostarp iepazinās ar Ogres novada vidi, sociālekonomisko situāciju un intervēja dažādas interešu grupas ar mērķi uzzināt viņu viedokli. Vizītes mērķis - iepazīties un izstrādāt ieteikumus kvalitatīvai un inovatīvai vides koncepcijas izstrādei.
Ideja – ar šo vietu iepazīstināt nesaistītas personas, kas palīdzētu formulēt pirmo iespaidu, ko rada Ogres novads, tādējādi daudz efektīgāk varētu apzināt jomas, kurās nepieciešams veikt uzlabojumus.
Prezentācijas sākumā klātesošie tika iepazīstināti ar Universitāti un tās Industriālās vides ekonomikas starptautiskā institūta vēsturi un darbības virzieniem.

Neviens no darba grupas dalībniekiem pirms šī projekta nebija informēts par Latviju. Stāsta francūziete Yolsine Dufresne: “Atbraucot uz Latviju, mēs ieraudzījām skaistu dabu ar bagātīgiem dabas resursiem. Mums bija patiess prieks sastapt tik daudz mērķtiecīgu un kompetentu personu.”
Darba gaitā tika aptaujāti vairāki desmiti pārstāvji no četrām interešu grupām, ko nosacīti varētu iedalīt šādās grupās: pašvaldības un valsts iestādes, izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas un uzņēmējdarbības sektora pārstāvji.
No izglītības iestādēm tika intervēti RTU, LU, kā arī Ogresgala pamatskolas darbinieki. Jaunieši intervēja arī Rotari kluba un Sarkanā Krusta Ogres rajona komitejas pārstāvjus.
Galvenais darba mērķis bija noteikt topošā paplašinātā novada vides un attīstības iespējas, kā arī problēmas, kas varētu būt traucējošas izaugsmei.

Galvenie darbības virzieni
1.vides uzlabošana - tika definētas vairākas nozīmīgas jomas, kur nepieciešami uzlabojumi, t.i. infrastruktūra attālākos lauku pagastos, atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu novadīšanas sistēmas, ūdens apgāde un dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšana.
2. vides vērtība palielināšana - Andrius Plepys, vides politikas un vadības eksperts, atzina, ka Ogres novads ir bagāts ar dabas resursiem un aicināja vietējos uzņēmējus padomāt par to efektīvu izmantošanu. Kā otru vērā ņemamu iespēju attīstībai profesors minēja tūrismu. Viņš uzskata, ka Latvija ir valsts ar bagātu kultūru, kas varētu piesaistīt tūristus.
Pārstāvji no Zviedrijas vienbalsīgi izteica domu, ka labākais veids lauksaimniecības attīstībai būtu nelielo saimniecību apvienošanās kooperatīvos.
3.uzlabot cilvēka un vides savstarpējās attiecības - zviedru studenti atzīst, ka Latvijā nepieciešams pievērst lielāku uzmanību izglītībai par vides jautājumiem.
Darba grupas vadītāji uzskata, ka mācība par vidi un cilvēka atstāto ietekmi uz to ir jāskaidro bērniem no agras bērnības. Tāpat jāveic pasākumi, kas iedzīvotājus motivētu šķirot atkritumus. Kā viens no spēcīgākajiem motivācijas paņēmieniem tika nosaukts maksas par atkritumu apsaimniekošanu paaugstināšana. Latvijā, atšķirībā no Zviedrijas, šis pakalpojums ir apmēram 20 reizes lētāks un nemudina iedzīvotājus domāt par atkritumu daudzuma samazināšanu un šķirošanu.
Apkopojot aptauju datus, tika gūtas vairākas negatīvas atziņas. Piemēram, aptaujātie cilvēki anketās norādījuši, ka novadā ir vairākas nelegālas atkritumu izgāztuves un trūkst informācijas par vides stāvokli. Tāpat visā Ogres novadā ir problēmas ar notekūdeņu novadīšanu.
Kā priekšrocība Ogres novada attīstībai atzīta atrašanās Rīgas tuvumā, lauku tūrisma attīstības iespējas, plašie un sakoptie dabas parki, kā arī aktīvā kultūras dzīve novadā.
Noslēgumā Marcelo De Aguiar, darba grupas eksperts, aicināja šī brīža finanšu krīzi uztvert kā iespēju atkāpties vienu soli atpakaļ un veltīt laiku plānošanai. Eksperts piebilda, ka vides attīstības koncepcija būtu jāveido kā plānošanas dokuments un tā realizēšanai būtu jāparedz vismaz 10 gadi.
Viens no primārajiem punktiem vides uzlabošanā ir veidot katra cilvēka apziņu, ka viņš ir dabas sastāvdaļa un ikkatrs no mums ar savu darbību var ietekmēt apkārtējo vidi gan pozitīvi, gan negatīvi.